Vēsture

1946.gadā tika izveidots Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikums, par kura pirmo direktoru kļuva Kārlis Lūsis. Tehnikumā tika uzņemti audzēkņi ar septiņu klašu izglītību, kuri apguva ne tikai specializētos un vispārizglītojošus priekšmetus, bet arī militāro mācību. Šeit tika sagatavoti klubu tipa iestāžu, kā arī masu un bērnu bibliotēku darbinieki.
Kaut arī tas bija Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikums, savas ēkas un līdz ar to arī nemainīgās atrašanās vietas tam nebija, tāpēc līdz 1958.gadam tehnikuma personāls un studenti "ceļoja" no Blaumaņa ielas 26 uz tipveida skolas ēku Lavīzes ielā 2a, no turienes uz Raņķa dambi 1, pēc tam uz Bruņinieku ielu 10, vēl pēc tam uz Grēcinieku ielu 28.
Beidzot 1958.gadā tehnikumam ierādīja jaunu mājvietu - Bruņinieku ielā 57, kur arī šobrīd atrodas Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikuma mantinieces - Latvijas Kultūras skolas - telpas.
Septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados tehnikumā apmācīja pūtēju orķestra vadītājus, deju un pašdarbības kolektīvu vadītājus, bija arī kino - foto nodaļa.
1990.gadā Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumu likvidēja, bet, tā kā izrādījās, ka šāda veida mācību iestāde Latvijā ir vajadzīga, 1991.gadā tika izveidota Latvijas Kultūras skola.
Apjaušot jaunos apstākļus un darba tirgus prasības, 1994.gadā tika izveidota Tūrisma nodaļa, kuru šobrīd absolvējuši jau 70 speciālisti, kas strādā tūrisma jomā.
1999.gadā tika izveidota jauna izglītības programma, kuras ietvaros studenti apgūst kultūras menedžera specialitāti.
2002.gada 19.novembrī Latvijas Kultūras skola tika reorganizēta par Latvijas Kultūras koledžu